Реферат: Darba droроba manв darba vietв
Реферат: Darba droроba manв darba vietв
RTU
TMF
Referāts priekšmetā
Darba aizsardzības pamati
DARBA DROŠĪBA MANĀ DARBA VIETĀ.
2000
Saturs
Ievads
1. Darba aizsardzības jēdziens
2. Darba līgums
3. Arodbiedrības
4. Darba likumdošanas ievērošanas uzraudzība un kontrole
5. Darba devēju un amatpersonu atbildība par likumdošanas
pārkāpumiem
6. Darba drošības instruktāža
7. Ergonomika
Nobeigums
Literatūras saraksts
Ievads
Darbinieki ir uzņēmuma svarīgākais kapitāls un
ikvienam uzņēmējam ir jāsaprot, ka viņa ideja nevar
tikt realizēta bez kvalificētiem darbiniekiem.
Uzņēmējam un darbiniekam ir savas personīgās
intereses, un šīs intereses ne vienmēr sakrīt. Algu
līmenis un darba apstākļi visbiežāk ir
centrālie jautājumi. Tāpēc valsts uzņemas darba
devēju un darba ņēmēju attiecību
regulēšanu.
Latvijas Republikas darba likumdošanas akti attiecas uz visiem darba
devējiem un darbiniekiem neatkarīgi no to statusa,
īpašuma formas, ja darba attiecības dibinās uz darba
līguma pamata. Tas nozīmē, ka “Darba likumu kodekss” un citi
darba likumi attiecas ne tikai uz valsts vai pašvaldību
uzņēmumu darbiniekiem, bet arī uz tiem, kuri strādā
uz darba līguma pamata sabiedrībās ar ierobežotu
atbildību, akciju sabiedrībās, pie individuālā darba
devēja utt. Latvijas Republikā ir noteikta darbinieku
līdztiesība.
Nodarbinātības jomā pastāv plašs rakstītu
likumu, noteikumu, ministriju rīkojumu un citu juridiski saistošu
regulējošu normu klāsts. LR DLK nosaka darba līgumu
slēgšanu, darba laiku, darba samaksu, darba aizsardzību un
citus jautājumus. LR DLK apstiprina Saeima, kā arī izdara
grozījumus un papildinājumus.
1.Darba aizsardzības jēdziens
1.1. Darba aizsardzība
Likumdošanas aktu un tiem atbilstošu sociālo, ekonomisko,
organizatorisko, tehnisko, sanitāri higiēnisko un
ārstnieciskiprofilaktisko pasākumu sistēma, kas garantē
drošu, stabilu darbu, novērš nelaimes gadījumus un
arodsaslimšanu, kā arī saglabā strādājošo
darbaspējas visā darba procesā.
1.2.Darba aizsardzības normatīvie akti
Latvijas Republikas likumdošanā noteiktā
kārtībā apstiprinātie standarti, normatīvi un
normas, instrukcijas un citi dokumenti.
1.3.Darba vieta
Vieta, kurā darbiniekam ir nepieciešams atrasties vai kurp
viņam jādodas sakarā ar darba pienākumu
pildīšanu un kura tieši vai netieši atrodas darba
devēja kontrolē.
1.4.Darba vide
Darba vieta ar tās fiziskajiem un higiēniskajiem
apstākļiem, kuros darbinieki atrodas, pildot darba pienākumus.
Darba vide ir jāprojektē un jāorganizē tā, lai darba
apstākļi tajā atbilstu valsts apstiprinātajām darba
aizsardzības un darba higiēnas normatīvu prasībām.
Tai ir jāatbilst arī valsts ugunsdrošības noteikumiem.
Iekārtas un materiāli, kas savas temperatūras vai citu faktoru
dēļ apdraud darbiniekus, jānorobežo un
jāmarķē ar atbilstošajām brīdinājuma
zīmēm.Tīrībā un kārtībā ir
jāuztur ejas, ceļi un darba vietas. Smēķēšana
darba vidē ir pieļaujama tikai speciālās, ar
norādījumu zīmēm apzīmētās
smēķēšanas vietās vai telpās un
uzņēmumu iekšējās kārtības noteikumos
paredzētā kārtībā. Ja darba vidē ir
paaugstināts risks, tad tā ir jānorobežo un
jāapgādā ar nepieciešamajiem glābšanas un
aizsardzības līdzekļiem.
1.5.Darba devēja pinvarotā persona
Amatpersona, kurai ar darba devēja pavēli (lēmumu vai
rīkojumu) ir noteikta atbildība par uzņēmuma,
iestādes, organizācijas vai uzņēmējsabiedrības
pārvaldi.
Darbinieku vai viņu arodu organizāciju uzticības persona –
darbinieku vai viņu arodu organizāciju ievēlēta persona,
kura uzņēmumā pārstāv darbinieku intereses darba
aizsardzībā. Valsts politika darba aizsardzībā pamatojas
uz sekojošiem punktiem:
ü Darba devēju organizāciju, valsts
institūciju, darbinieku vai viņu arodu organizāciju savas
projektēšanas, ražošanas un iepirkšanas
stimulēšanu;
ü Darba aizsardzības jautājumu
koordinēšanu ar citām valsts ekonomiskās un
sociālās politikas sastāvdaļām;
ü Darba aizsardzības zinātnisko
pētījumu rezultātiem;
ü Valsts līdzdalību darba aizsardzības
pasākumu finansēšanā;
ü No darba devējiem un augstākām
institūcijām neatkarīgu valsts darba aizsardzības kontroles
un uzraudzības sistēmu;
ü Apmācību darba aizsardzības
jautājumos visu līmeņu mācību iestādēs;
ü Darbinieku sociālo aizsardzību
arodslimības un nelaimes gadījumos;
ü Starptautiskās darba organizācijas konvenciju
principiem;
ü Starpvalstu sadarbību darba aizsardzības jomā.
2. Darba līgums
Latvijas Republikas darba likumdošanas akti attiecas uz visiem
darbiniekiem un darba devējiem neatkarīgi no to statusa un
īpašuma formas, ja darba attiecības dibinās uz darba
līguma pamata. (Latvijas Darba likuma kodeksa (LDLK) 5.pants).
2.1.Darba līgums
Tā ir rakstveida vienošanās starp darbinieku un darba
devēju, saskaņā ar kuru:
ü Darbinieks apņemas veikt noteiktu darbu,
pakļaujoties iekšējai darba kārtībai un darba
devēja rīkojumiem;
ü Darba devējs apņemas nodrošināt darba
samaksu un darba apstākļus, kas ierakstīti darba
likumdošanas aktos, darba koplīgumā, pusēm vienojoties.
2.2.Darba koplīgums
Vienošanās, ko likumā noteiktajā kārtībā
reģistrēta darbinieku aroda organizācija vai darbinieku
pilnvaroti pārstāvji (ja reģistrētas
arodorganizācijas nav) slēdz ar darba devēju par darba,
tā samaksas un sociālās aizsardzības nosacījumiem.
2.3.Darbinieks
Fiziska persona, kas uz darba līguma pamata strādā pie darba
devēja.
LR LDK 1.pants paredz, ka darbinieku līdztiesību nodrošina
neatkarīgi no rases, ādas krāsa, dzimuma, vecuma,
reliģiskās vai citas pārliecības, nacionālās
vai sociālās izcelšanās un mantiskā
stāvokļa.
Darbinieku galvenās darba tiesības un pienākumi fiksēti
likumdošanas kodeksa 2.pantā: darbiniekam noslēdzot
līgumu ar darba devēju, ir tiesības uz darba samaksu, kas nav
mazāka par valsts noteikto minimumu, tiesības uz atpūtu
saskaņā ar likumiem par darbadienas un darba nedēļas
ierobežošanu un ikgadējiem apmaksātiem
atvaļinājumiem, tiesības uz drošiem, veselībai
nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī tiesības
apvienoties arodu organizācijās.
Darbinieku pienākums ir ievērot darba līguma nosacījumus
un iekšējās darba kārtības noteikumus, saudzīgi
izturēties pret darba devēja mantu.
2.4.Darba devējs
Fiziska vai juridiska persona, kas uz darba līguma pamata
nodarbinās vismaz vienu personu. Galvenās darba devēja
tiesības ir ietvertas “Likumā par par
uzņēmējdarbību”.
2.5.Darba līguma stadijas
1. Darba līguma sagatavošana,
2. Noslēgšana,
3. Darbība,
4. Grozīšana,
5. Izbeigšana.
Darba līguma nolēgšana – darba devējs ir
tiesīgs slēgt darba līgumu ar:
ü LR pilsoņiem;
ü Latvijas patstāvīgajiem
iedzīvotājiem;
ü Ārvalstniekiem un
bezvalstniekiem, ja viņiem ir uzturēšanās atļauja, kas
dod tiesības strādāt.
Nav atļauts pieņemt patstāvīgā darbā personas,
kuras ir jaunākas par 15 gadiem. Skolu audzēkņus vecumā
no 13 gadiem var pieņemt vieglā, veselībai un tikumībai
nekaitīgā darbā no mācībām brīvajā
laikā. Uzsākt darbu var tikai ar vecāku vai aizbildņu
piekrišanu.
Darba attiecības starp darba devēju un darbinieku pamatojas uz
individuālu darba līgumu, kuru noslēdz rakstveidā divos
eksemplāros, no kuriem viens eksemplārs glabājas pie darba
devēja, bet otrs – pie darbinieka. Šis noteikums attiecināms
uz tiem, kas stājās darbā ar 1992.gada 1.aprīli. Tie,
kuri jau bija darba attiecībās, turpina darbu uz agrāk
noslēgtā līguma pamata.
Ja darba devējs un darbinieks tikai vienojas par konkrētu darbu
veikšanu, nenoslēdzot rakstisku darba līgumu, tad darba
attiecības juridiski nerodas (līdz ar to, darbiniekam nav
tiesību uz darba nespējas lapas apmaksu, apmaksātu
atvaļinājumu un citām garantijām).
DLK 14.pants regulē arī tā saucamo amatu savienošanu,
nosakot, ka darbinieks var slēgt darba līgumu ar vairākiem
darba devējiem, ja tas nav pretrunā ar likumu vai arī darba
koplīgumu, ja to neaizliedz darba devējs.
Līguma slēdzēja puses uzņemas noteiktas saistības.
Līgumu slēgšanu un tajos ietverto saistību izpildi
regulē Latvijas Republikas civillikums, īpaši tā
saistību tiesību daļa, kā arī citi likumi un
normatīvie akti, kas paredz un nosaka arī attiecību
noformēšanas kārtību un veidu noteiktiem darījumiem,
nozarēm utt.
2.6. Līguma rekvizīti
· Līguma nosaukums;
· Līguma noslēgšanas vieta;
· Līguma noslēgšanas datums;
· Līgumslēdzējas puses (līgumā
dod to juridiskos nosaukumus, norādot, kā katra tiks
dēvēta turpmāk līguma tekstā);
· Līguma teksts jāraksta sevišķi
uzmanīgi, tajā jāietver:
· Precīzi formulējumi, kādās
attiecībās stājas līgumslēdzējas puses,
kādas saistības un kādus pienākumus katra no tām
uzņemas (amata nos.),
· Saistību izpildes termiņu var
norādīt pa posmiem, pievienojot grafikus u.tml.,
· Savstarpējo saistību izpildes
novērtēšanas, pieņemšanas un nodošanas
noteikumi,
· Norēķinu veidi, termiņi,
kārtība (samaksa par darbu),
· Pārbaudes laiks (ja nav, tad uzskatāms, ka
piņemts darbā bez pārbaudes laika),
· Līgumslēdzēju pušu atbildība un
iespējamās sankcijas par saistību vai pienākumu
neizpildi,
· Iespējamās ar amatu saistītās
problēmas,
· Strīda izskatīšanas kārtība,
· Līguma noteikumu izskatīšanas
kārtība,
· Līguma noteikumu grozīšanas
kārtība,
· Līguma laušanas vai pagarināšanas
noteikumi,
· Citi papildu noteikumi,
· Līguma eksemplāru skaits, to
glabāšanas vietas,
· Līgumslēdzēju pušu adreses un banku
rekvizīti,
· Norāde par līguma pielikumiem,
· Līgumslēdzēju pušu paraksti,
· Zīmogu nospiedumi.
Saskaņā ar DLK 16.pantu darba līgumu var noslēgt:
ü uz nenoteiktu laiku,
ü uz noteiktu laiku,
ü uz noteikta darba izpildīšanas laiku.
Darba līguma termiņu nosaka, pusēm vienojoties darba
līguma noslēgšanas laikā.
Pārbaudes laiks:
ü pārbaudes laiks jāparedz darba līgumā,
ü tas nedrīkst būt ilgāks par 3 mēnešiem,
ü pārbaudi nenosaka personām, kas jaunākas par 18
gadiem,
ü pārbaudes laiku nosaka tikai stājoties darbā.
Noslēdzot darba līgumu, darba devējs var noteikt
pārbaudi, lai noskaidrotu, vai darbinieka darba prasme atbilst
viņam uzticētajam darbam. Šīs pārbaudes
noteikšana jānorāda darba līgumā. Ja darba
līgumā noteiktais pārbaudes termiņš izbeidzas, bet
darbinieks turpina strādāt, atzīstams, ka viņš
pārbaudi ir izturējis un turpmāk darba līguma
laušana pēc darba devēja iniciatīvas pieļaujama
tikai saskaņā ar vispārējiem noteikumiem. Bet
gadījumos, kad darbinieka prasme neatbilst darba devēja
Страницы: 1, 2
|