бесплатно рефераты

бесплатно рефераты

 
 
бесплатно рефераты бесплатно рефераты

Меню

Реферат: Darba droроba manв darba vietв бесплатно рефераты

Реферат: Darba droроba manв darba vietв

RTU

TMF

Referāts priekšmetā

Darba aizsardzības pamati

DARBA DROŠĪBA MANĀ DARBA VIETĀ.

2000

Saturs

Ievads

1. Darba aizsardzības jēdziens

2. Darba līgums

3. Arodbiedrības

4. Darba likumdošanas ievērošanas uzraudzība un kontrole

5. Darba devēju un amatpersonu atbildība par likumdošanas

pārkāpumiem

6. Darba drošības instruktāža

7. Ergonomika

Nobeigums

Literatūras saraksts

Ievads

Darbinieki ir uzņēmuma svarīgākais kapitāls un

ikvienam uzņēmējam ir jāsaprot, ka viņa ideja nevar

tikt realizēta bez kvalificētiem darbiniekiem.

Uzņēmējam un darbiniekam ir savas personīgās

intereses, un šīs intereses ne vienmēr sakrīt. Algu

līmenis un darba apstākļi visbiežāk ir

centrālie jautājumi. Tāpēc valsts uzņemas darba

devēju un darba ņēmēju attiecību

regulēšanu.

Latvijas Republikas darba likumdošanas akti attiecas uz visiem darba

devējiem un darbiniekiem neatkarīgi no to statusa,

īpašuma formas, ja darba attiecības dibinās uz darba

līguma pamata. Tas nozīmē, ka “Darba likumu kodekss” un citi

darba likumi attiecas ne tikai uz valsts vai pašvaldību

uzņēmumu darbiniekiem, bet arī uz tiem, kuri strādā

uz darba līguma pamata sabiedrībās ar ierobežotu

atbildību, akciju sabiedrībās, pie individuālā darba

devēja utt. Latvijas Republikā ir noteikta darbinieku

līdztiesība.

Nodarbinātības jomā pastāv plašs rakstītu

likumu, noteikumu, ministriju rīkojumu un citu juridiski saistošu

regulējošu normu klāsts. LR DLK nosaka darba līgumu

slēgšanu, darba laiku, darba samaksu, darba aizsardzību un

citus jautājumus. LR DLK apstiprina Saeima, kā arī izdara

grozījumus un papildinājumus.

1.Darba aizsardzības jēdziens

1.1. Darba aizsardzība

Likumdošanas aktu un tiem atbilstošu sociālo, ekonomisko,

organizatorisko, tehnisko, sanitāri higiēnisko un

ārstnieciskiprofilaktisko pasākumu sistēma, kas garantē

drošu, stabilu darbu, novērš nelaimes gadījumus un

arodsaslimšanu, kā arī saglabā strādājošo

darbaspējas visā darba procesā.

1.2.Darba aizsardzības normatīvie akti

Latvijas Republikas likumdošanā noteiktā

kārtībā apstiprinātie standarti, normatīvi un

normas, instrukcijas un citi dokumenti.

1.3.Darba vieta

Vieta, kurā darbiniekam ir nepieciešams atrasties vai kurp

viņam jādodas sakarā ar darba pienākumu

pildīšanu un kura tieši vai netieši atrodas darba

devēja kontrolē.

1.4.Darba vide

Darba vieta ar tās fiziskajiem un higiēniskajiem

apstākļiem, kuros darbinieki atrodas, pildot darba pienākumus.

Darba vide ir jāprojektē un jāorganizē tā, lai darba

apstākļi tajā atbilstu valsts apstiprinātajām darba

aizsardzības un darba higiēnas normatīvu prasībām.

Tai ir jāatbilst arī valsts ugunsdrošības noteikumiem.

Iekārtas un materiāli, kas savas temperatūras vai citu faktoru

dēļ apdraud darbiniekus, jānorobežo un

jāmarķē ar atbilstošajām brīdinājuma

zīmēm.Tīrībā un kārtībā ir

jāuztur ejas, ceļi un darba vietas. Smēķēšana

darba vidē ir pieļaujama tikai speciālās, ar

norādījumu zīmēm apzīmētās

smēķēšanas vietās vai telpās un

uzņēmumu iekšējās kārtības noteikumos

paredzētā kārtībā. Ja darba vidē ir

paaugstināts risks, tad tā ir jānorobežo un

jāapgādā ar nepieciešamajiem glābšanas un

aizsardzības līdzekļiem.

1.5.Darba devēja pinvarotā persona

Amatpersona, kurai ar darba devēja pavēli (lēmumu vai

rīkojumu) ir noteikta atbildība par uzņēmuma,

iestādes, organizācijas vai uzņēmējsabiedrības

pārvaldi.

Darbinieku vai viņu arodu organizāciju uzticības persona –

darbinieku vai viņu arodu organizāciju ievēlēta persona,

kura uzņēmumā pārstāv darbinieku intereses darba

aizsardzībā. Valsts politika darba aizsardzībā pamatojas

uz sekojošiem punktiem:

ü Darba devēju organizāciju, valsts

institūciju, darbinieku vai viņu arodu organizāciju savas

projektēšanas, ražošanas un iepirkšanas

stimulēšanu;

ü Darba aizsardzības jautājumu

koordinēšanu ar citām valsts ekonomiskās un

sociālās politikas sastāvdaļām;

ü Darba aizsardzības zinātnisko

pētījumu rezultātiem;

ü Valsts līdzdalību darba aizsardzības

pasākumu finansēšanā;

ü No darba devējiem un augstākām

institūcijām neatkarīgu valsts darba aizsardzības kontroles

un uzraudzības sistēmu;

ü Apmācību darba aizsardzības

jautājumos visu līmeņu mācību iestādēs;

ü Darbinieku sociālo aizsardzību

arodslimības un nelaimes gadījumos;

ü Starptautiskās darba organizācijas konvenciju

principiem;

ü Starpvalstu sadarbību darba aizsardzības jomā.

2. Darba līgums

Latvijas Republikas darba likumdošanas akti attiecas uz visiem

darbiniekiem un darba devējiem neatkarīgi no to statusa un

īpašuma formas, ja darba attiecības dibinās uz darba

līguma pamata. (Latvijas Darba likuma kodeksa (LDLK) 5.pants).

2.1.Darba līgums

Tā ir rakstveida vienošanās starp darbinieku un darba

devēju, saskaņā ar kuru:

ü Darbinieks apņemas veikt noteiktu darbu,

pakļaujoties iekšējai darba kārtībai un darba

devēja rīkojumiem;

ü Darba devējs apņemas nodrošināt darba

samaksu un darba apstākļus, kas ierakstīti darba

likumdošanas aktos, darba koplīgumā, pusēm vienojoties.

2.2.Darba koplīgums

Vienošanās, ko likumā noteiktajā kārtībā

reģistrēta darbinieku aroda organizācija vai darbinieku

pilnvaroti pārstāvji (ja reģistrētas

arodorganizācijas nav) slēdz ar darba devēju par darba,

tā samaksas un sociālās aizsardzības nosacījumiem.

2.3.Darbinieks

Fiziska persona, kas uz darba līguma pamata strādā pie darba

devēja.

LR LDK 1.pants paredz, ka darbinieku līdztiesību nodrošina

neatkarīgi no rases, ādas krāsa, dzimuma, vecuma,

reliģiskās vai citas pārliecības, nacionālās

vai sociālās izcelšanās un mantiskā

stāvokļa.

Darbinieku galvenās darba tiesības un pienākumi fiksēti

likumdošanas kodeksa 2.pantā: darbiniekam noslēdzot

līgumu ar darba devēju, ir tiesības uz darba samaksu, kas nav

mazāka par valsts noteikto minimumu, tiesības uz atpūtu

saskaņā ar likumiem par darbadienas un darba nedēļas

ierobežošanu un ikgadējiem apmaksātiem

atvaļinājumiem, tiesības uz drošiem, veselībai

nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī tiesības

apvienoties arodu organizācijās.

Darbinieku pienākums ir ievērot darba līguma nosacījumus

un iekšējās darba kārtības noteikumus, saudzīgi

izturēties pret darba devēja mantu.

2.4.Darba devējs

Fiziska vai juridiska persona, kas uz darba līguma pamata

nodarbinās vismaz vienu personu. Galvenās darba devēja

tiesības ir ietvertas “Likumā par par

uzņēmējdarbību”.

2.5.Darba līguma stadijas

1. Darba līguma sagatavošana,

2. Noslēgšana,

3. Darbība,

4. Grozīšana,

5. Izbeigšana.

Darba līguma nolēgšana – darba devējs ir

tiesīgs slēgt darba līgumu ar:

ü LR pilsoņiem;

ü Latvijas patstāvīgajiem

iedzīvotājiem;

ü Ārvalstniekiem un

bezvalstniekiem, ja viņiem ir uzturēšanās atļauja, kas

dod tiesības strādāt.

Nav atļauts pieņemt patstāvīgā darbā personas,

kuras ir jaunākas par 15 gadiem. Skolu audzēkņus vecumā

no 13 gadiem var pieņemt vieglā, veselībai un tikumībai

nekaitīgā darbā no mācībām brīvajā

laikā. Uzsākt darbu var tikai ar vecāku vai aizbildņu

piekrišanu.

Darba attiecības starp darba devēju un darbinieku pamatojas uz

individuālu darba līgumu, kuru noslēdz rakstveidā divos

eksemplāros, no kuriem viens eksemplārs glabājas pie darba

devēja, bet otrs – pie darbinieka. Šis noteikums attiecināms

uz tiem, kas stājās darbā ar 1992.gada 1.aprīli. Tie,

kuri jau bija darba attiecībās, turpina darbu uz agrāk

noslēgtā līguma pamata.

Ja darba devējs un darbinieks tikai vienojas par konkrētu darbu

veikšanu, nenoslēdzot rakstisku darba līgumu, tad darba

attiecības juridiski nerodas (līdz ar to, darbiniekam nav

tiesību uz darba nespējas lapas apmaksu, apmaksātu

atvaļinājumu un citām garantijām).

DLK 14.pants regulē arī tā saucamo amatu savienošanu,

nosakot, ka darbinieks var slēgt darba līgumu ar vairākiem

darba devējiem, ja tas nav pretrunā ar likumu vai arī darba

koplīgumu, ja to neaizliedz darba devējs.

Līguma slēdzēja puses uzņemas noteiktas saistības.

Līgumu slēgšanu un tajos ietverto saistību izpildi

regulē Latvijas Republikas civillikums, īpaši tā

saistību tiesību daļa, kā arī citi likumi un

normatīvie akti, kas paredz un nosaka arī attiecību

noformēšanas kārtību un veidu noteiktiem darījumiem,

nozarēm utt.

2.6. Līguma rekvizīti

· Līguma nosaukums;

· Līguma noslēgšanas vieta;

· Līguma noslēgšanas datums;

· Līgumslēdzējas puses (līgumā

dod to juridiskos nosaukumus, norādot, kā katra tiks

dēvēta turpmāk līguma tekstā);

· Līguma teksts jāraksta sevišķi

uzmanīgi, tajā jāietver:

· Precīzi formulējumi, kādās

attiecībās stājas līgumslēdzējas puses,

kādas saistības un kādus pienākumus katra no tām

uzņemas (amata nos.),

· Saistību izpildes termiņu var

norādīt pa posmiem, pievienojot grafikus u.tml.,

· Savstarpējo saistību izpildes

novērtēšanas, pieņemšanas un nodošanas

noteikumi,

· Norēķinu veidi, termiņi,

kārtība (samaksa par darbu),

· Pārbaudes laiks (ja nav, tad uzskatāms, ka

piņemts darbā bez pārbaudes laika),

· Līgumslēdzēju pušu atbildība un

iespējamās sankcijas par saistību vai pienākumu

neizpildi,

· Iespējamās ar amatu saistītās

problēmas,

· Strīda izskatīšanas kārtība,

· Līguma noteikumu izskatīšanas

kārtība,

· Līguma noteikumu grozīšanas

kārtība,

· Līguma laušanas vai pagarināšanas

noteikumi,

· Citi papildu noteikumi,

· Līguma eksemplāru skaits, to

glabāšanas vietas,

· Līgumslēdzēju pušu adreses un banku

rekvizīti,

· Norāde par līguma pielikumiem,

· Līgumslēdzēju pušu paraksti,

· Zīmogu nospiedumi.

Saskaņā ar DLK 16.pantu darba līgumu var noslēgt:

ü uz nenoteiktu laiku,

ü uz noteiktu laiku,

ü uz noteikta darba izpildīšanas laiku.

Darba līguma termiņu nosaka, pusēm vienojoties darba

līguma noslēgšanas laikā.

Pārbaudes laiks:

ü pārbaudes laiks jāparedz darba līgumā,

ü tas nedrīkst būt ilgāks par 3 mēnešiem,

ü pārbaudi nenosaka personām, kas jaunākas par 18

gadiem,

ü pārbaudes laiku nosaka tikai stājoties darbā.

Noslēdzot darba līgumu, darba devējs var noteikt

pārbaudi, lai noskaidrotu, vai darbinieka darba prasme atbilst

viņam uzticētajam darbam. Šīs pārbaudes

noteikšana jānorāda darba līgumā. Ja darba

līgumā noteiktais pārbaudes termiņš izbeidzas, bet

darbinieks turpina strādāt, atzīstams, ka viņš

pārbaudi ir izturējis un turpmāk darba līguma

laušana pēc darba devēja iniciatīvas pieļaujama

tikai saskaņā ar vispārējiem noteikumiem. Bet

gadījumos, kad darbinieka prasme neatbilst darba devēja

Страницы: 1, 2